Sassoli: «Η Ευρώπη πρέπει να έχει σχέση εμπιστοσύνης με τους πολίτες της 
 

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja David Sassoli runa Eiropadomē 2021. gada 16. decembrī

Cienījamās dāmas un godātie kungi!

 

Es šo uzstāšanos vēlētos izmantot kā iespēju dalīties manā un Parlamenta iespaidā par problēmām, kas mūsu sagaida pilnvaru termiņa beigās, lai gan pagaidām mēs esam nogājuši tikai pusi ceļa un mums priekšā stāv vēl garš posms.

Pandēmija nekādi vien nesteidz beigties, gaisma tuneļa galā joprojām attālinās, un mēs aizvien nesaskatām virzību, kas bija jāpanāk jau agrāk un kas Savienībai ir vajadzīga, — Eiropas cerību projektu, kuru sagaida visi mūsu līdzpilsoņi. Protams, mums savai Eiropai ir iecerēti vērienīgi projekti, tie ir apspriesti jau no paša šā parlamentārā sasaukuma sākuma, un mēs tos turpinām nelokāmi īstenot, lietas mainot, iedibinot vienprātību mūsu starpā, īsi sakot, virzoties uz priekšu un pārvarot savstarpējas nesaskaņas. Protams, zaļais kurss, digitālā pārkārtošanās, spēcīgāka un demokrātiskāka Eiropa un lielāks sociālais taisnīgums ir uzskatāmi par spēcīgiem un neaizstājamiem projektiem, kurus Eiropa īsteno joprojām, un mums lojalitātes pret saviem līdzpilsoņiem dēļ to īstenošanā ir jāgūst panākumi.

Taču Eiropai jo īpaši ir vajadzīgs arī jauns, cerības viesošs projekts, projekts, kas mūs apvienotu, projekts, kas var iemiesot mūsu Savienību, mūsu vērtības un mūsu civilizāciju, projekts, kura nepieciešamība būtu acīmredzama visiem Eiropas pilsoņiem un ļautu mums saliedēties.

Domāju, ka šo projektu var veidot, balstoties uz trim spēcīgiem virzieniem, uz trim lietām, kuras visi eiropieši vienprātīgi vēlētos redzēt Eiropā: Eiropa, kas veic inovācijas, Eiropa, kas aizsargā, un Eiropa, kas kalpo par orientieri.

 

Eiropa, kas pirmām kārtām veic inovācijas

Inovācijas, par kurām šeit ir runa, nav tikai tehnoloģiska rakstura inovācijas, kaut arī pēdējās mūsu ekonomikai arī ir ļoti nepieciešamas. Mums — mūsu iestādēm, mūsu politikas risinājumiem, ierastajai rīcībai un arī mūsu dzīvesveidam — ir vajadzīga inovācija visās jomās, vajadzīgs atdzimis radošuma gars, jo tas ir tas, ko mums diktē ekoloģiskā pārkārtošanās.

Konferencei par Eiropas nākotni ir jāpalīdz mums izkristalizēt iespējamos inovācijas veidus, lai atjaunotu tāda projekta apziņu, ar kuru visi Eiropas pilsoņi varētu identificēties. Kā jūs zināt, minētā konference pašlaik jau darbojas pilnā sparā; drīz pienāks brīdis izdarīt pirmos secinājumus. Es izteikšos bez aplinkiem — mēs no saviem pienākumiem nevarēsim izvairīties brīdī, kad vārdi būs jāpārvērš rīcībā, vēlmes projektos un idejas konkrētās lietās.

Mums inovācijas būs jāveic visās jomās!

Runājot par iestādēm, —, protams, ka mūsu Savienība nav nevainojama un tā vēl aizvien top. Parlaments jau sen ir iesniedzis konkrētu priekšlikumu par to, kā likumdošanas iniciatīvas tiesību izmantošanas ceļā mūsu iestādes padarīt demokrātiskākas, stiprākas un inovatīvākas.

Mums inovācijas būs jāievieš savos tiesību aktos. Mūsu Savienībai ir jābūt pirmajai, kas izstrādā normas jomās, kurām patlaban ir pievērsts visas pasaules skatiens, —, jo īpaši tam, kā tiek reglamentētas jaunās ekonomikas nozares, kuras regulējošie tiesību akti šobrīd vairāk atgādina džungļus. Mēs to jau esam darījuši, aizsargājot personas datus, un tagad pasaule seko mūsu piemēram. Mēs to darīsim arī turpmāk, un tagad ir pienākusi digitālo tirgu kārta, lai nepieļautu, ka tīmekļa milži tiesību aktus pieņem pilsoņu vietā.

Mums vajadzēs veikt inovācijas arī mūsu finansējumā. Arī šajā jomā — mūsu politikas virzienu un darbību finansēšanā — mēs no pārmaiņām baidīties nedrīkstam, mēs inovāciju priekšā drebēt nedrīkstam. Vēlētos vēlreiz atgādināt, ka Parlaments un Eiropas pilsoņi ar nepacietību gaida tās pašu resursu paketes publicēšanu, pateicoties kurai, Savienībai būtu jāvar ilgtspējīgā veidā papildināt savu budžetu un atmaksāt summu, par kuru ir noslēgts kopīgs aizdevuma līgums. Tas ir jautājums par dotā vārda uzticamību un turēšanu. Šīs inovācijas nekādi mūs neatbrīvo no pienākuma minēto finanšu satvaru pielāgot mūsu gadsimta izaicinājumiem, reālistiski reformējot Stabilitātes un izaugsmes paktu. Mēs vairs nevaram mūsu un mūsu bērnu nākotni iesaldēt 3 % prasības robežās.

 

Otrkārt, Eiropa, kas aizsargā

Mums ir jāatsvaidzina ideja, ka Eiropa mūs aizsargā, Eiropa aizsargā savas robežas, savus pilsoņus, rūpējas par viņu drošību, kopējo labumu un katras dalībvalsts suverenitāti. Mēs to esam izdarījuši, īstenojot mūsu kopējo vakcīnu politiku: mums izdevās pārliecinoši pierādīt, ka Eiropa, aizsargājot savus pilsoņus, spēj risināt visnopietnākās krīzes. Tādēļ mums ir jāturpina “veselības Eiropas” jomā veiktais darbs un globālā līmenī jāstiprina mūsu veselības arhitektūra, lai nodrošinātu lielāku profilaksi, aizsardzību un gatavību krīzēm. Es atzinīgi vērtēju Pasaules Veselības asamblejas lēmumu sākt sarunas par saistošu pandēmijas apkarošanas instrumentu.

Eiropas pilsoņu aizsargāšana nozīmē to, ka ir jābūt labāk sagatavotiem reaģēt uz turpmākām krīzēm neatkarīgi no tā, vai tās ir veselības, dabas, tirdzniecības, diplomātiskās vai militārās krīzes.

Pirmkārt, tā nozīmē to, ka ir jāstiprina mūsu kopējo aizsardzības un drošības politiku, lai mēs situācijās, kad ir apdraudētas mūsu intereses, varētu kopīgi rīkoties ātrāk un iedarbīgāk. Zinu, ka šis jautājums būs viens no galvenajiem nākamās Francijas prezidentūras tematiem, un tas ir apsveicami.

Eiropas pilsoņu aizsargāšana nozīmē arī to, ka ir jāprot apņēmīgi stiprināt mūsu migrācijas un ārējo robežu pārvaldības politikas integrāciju. Uzstājoties agrāk, esmu bieži aplūkojis migrācijas un patvēruma jautājumu: nav nekāds noslēpums, ka migrācija ES ārējās attiecībās un mūsu ārpolitikas darba kārtībā ir kļuvusi par izšķiroši svarīgu jautājumu. Parlaments patlaban jau strādā pie tā, lai, pamatojoties uz jauno solidaritātes un atbildības paktu, uzlabotu Komisijas priekšlikumus, kas ir saistīti ar Eiropas Migrācijas un patvēruma paktu. Padome savukārt veiks savu uzdevumu, un tagad ir steidzami jāpanāk vienošanās, pretējā gadījumā šajā jautājumā virsroku gūs populisms un īstermiņa risinājumi. Nesenie pie Baltkrievijas robežas notikušie notikumi ir likuši skaudri saprast to, ka šajā tik svarīgajā jomā ir jārīkojas izlēmīgi un solidāri.

Eiropas pilsoņu aizsargāšana nozīmē arī to, ka ir jānodrošina, lai ikviens, veicot savu darbu, varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, — pat tad, ja saņem pienācīgu un taisnīgu minimālo algu. Un mēs vēlreiz aicinām šajā jautājumā panākt vērienīgu kompromisu. Es atzinīgi vērtēju arī Komisijas priekšlikumu par digitālo platformu darbiniekiem, kuram būtu jāpalīdz mums atjaunot sociālo aizsardzību miljoniem Eiropas darba ņēmēju.

Eiropas pilsoņu aizsargāšana nozīmē arī to, ka ir jāatjauno līdzsvars nelīdzsvarotās tirdzniecības attiecībās, kurās valstis mūs apdraud caur ieguldījumiem vai piespiedu pasākumiem.

Visbeidzot, Eiropas pilsoņu aizsargāšana nozīmē arī to, ka enerģētikas krīzes gadījumā ir jāspēj rast efektīvus tehniskus un ekonomiskus risinājumus. Nevienu Eiropas pilsoni nedrīkst atstāt enerģētiskās nabadzības varā — arī tad ne, ja starptautiska krīze izjauc pasaules tirgu darbību: drosmīgi risinājumi, kas nodrošinātu visu eiropiešu drošību, Savienībai ir jārod tieši šādos kritiskos brīžos.

 

Un, visbeidzot, Eiropa, kas, pateicoties savam demokrātiskajam modelim, kalpo par orientieri

Nu jau vairākus gadus tiek runāts par noturību: Eiropai esot jākļūst noturīgai pret ekonomiskiem satricinājumiem, pie tās robežām notiekošiem konfliktiem, ekoloģisko krīzi, sociālām krīzēm utt. Neapšaubāmi, ka mums šādas krīzes ir jāpārvar un šādiem izaicinājumiem ir jāstājas pretī: bet, vai mūsu rīcības vienīgais mērķis patiešām ir noturības panākšana? Koncentrēšanās uz noturību jau pati par sevi nozīmē, ka mēs zināmā mērā atzīstam sakāvi, uzskatām sevi par upuriem un neaizsargātiem.

Tādēļ Eiropai ir jākļūst ne tikai noturīgai, bet arī no jauna lepnai par savu demokrātisko modeli. Mums ir stingri jāvēlas, lai šis demokrātijas, brīvības un labklājības modelis izplatītos, liktos pievilcīgs un liktu sapņot ne tikai mūsu līdzpilsoņiem, bet arī ārpus mūsu robežām.

Mūsu demokrātiskā modeļa spodrināšana nozīmē demonstrēt tā panākumus, pierādīt tā efektivitāti publiskajā politikā un spēju ar stingru apņēmību sasniegt taustāmus rezultātus.

Es ceru, ka par godu nākamajam 9. maijam — datumam, kurā tiek atzīmēta Eiropas diena, — tiks rīkots kopīgs, spēcīgs un vienojošs pasākums, kas liecinās par mūsu kopīgo apņemšanos īstenot Eiropas projektu un apliecināt tā pamatā esošās vērtības un civilizāciju.

Cienījamās dāmas un godātie kungi,

kā jūs varbūt jau esat sapratuši, šodienas runa neaprobežojas tikai ar šobrīd aktuāliem jautājumiem. Domāju, ka ir svarīgi šo uzstāšanos uzskatīt par iespēju izgaismot arī minētā projekta trūkumus.

“Inovācija, aizsardzība, izplatīšana” ir trīs vārdi, kurus es lieku priekšā kā mūsu Eiropas projekta atjaunošanas vadmotīvu. Godātais Emanuel, apmeklējot Parīzi pagājušajā ceturtdienā, es ievēroju Francijas Savienības Padomes prezidentūrai izvēlēto devīzi: “Atjaunotne, spēks, piederība”. Es secināju, ka šis moto pilnībā atbilst tam, par ko es runāju, tāpēc, ka:

— mēs nevaram nodrošināt atjaunotni, neveicot inovācijas; spēkam, kuru mēs novēlam mūsu Savienībai, ir jāizpaužas mūsu pasaules redzējuma apliecināšanā un tādējādi arī Eiropas pilsoņu aizsargāšanā;

— Eiropas pilsoņi jutīsies piederīgi Eiropai tikai tad, ja tās politiskais modelis kalpos par priekšzīmi un būs pievilcīgs citu acīs.

Tādēļ esmu gandarīts, ka šie dažādie nākotnes redzējumi satiekas vienuviet. Tagad ir pienākusi mūsu kārta minētos redzējumus pārvērst konkrētās darbībās, lai Eiropa visu savu pilsoņu interesēs saglabātu savu pozīciju un turētu solījumus.

Pateicos un veiksmi darbā!